Civiltiesību subjektiem piemīt subjektīvās tiesības, un tiem ir saistoši subjektīvie pienākumi. Objektīvās tiesības ir tās, kas subjektiem piešķir subjektīvās tiesības un uzliek subjektīvos pienākumus. Civillikums nesniedz tiesību subjekta definīciju, bet norāda, ka tiesībspējīgas tiesiskos darījumos ir gan fiziskas, gan juridiskas personas, ja vien likums nenosaka citādi (CL 1406. p.). Tiesību subjekta jēdziens nereti tiek izprasts kā sinonīms jēdzienam "persona". Šie jēdzieni tomēr nav pilnībā identiski. Tiesību subjekta jēdziens ir plašāks. Civiltiesību subjekts ir jebkura fiziska vai juridis-ka persona, kā arī abas Komerclikumā regulētās tiesībspējīgas personālkomercsa-biedrības - pilnsabiedrība un komandītsabiedrība. Pilnsabiedrībai un komandītsa-biedrībai nav juridiskās personas statusa, tomēr tām piemīt tiesībsubjektība, lai tās varētu piedalīties komerctiesiskajā apgrozībā. Fiziskā persona ir jebkurš cilvēks. Juri-diskās personas ir ar tiesībspēju apveltīti organizatoriski veidojumi, kuriem ir sava nošķirta manta un kuri likumā noteiktajā kārtībā nodibināti noteiktu mērķu sas-niegšanai. Jebkuram tiesību subjektam piemīt tiesībspēja jeb spēja būt par tiesību un pienākumu nesēju.
Fiziskās personas kā tiesību subjektus raksturo tiesībspēja un rīcībspēja. Tiesībspēja piemīt katram cilvēkam, bet atsevišķu personu grupu rīcībspējai likumā ir noteikti ierobežojumi. Civiltiesiskā apgrozība norisinās, tiesību subjektiem īstenojot savas tiesības un izpildot pienākumus. Tiesībspēja dod indivīdam iespēju būt civiltie-siskās apgrozības dalībniekam.
…