Filozofiskā dzeja Roberta Mūka daiļradē

R.Mūka dzejā parādās filozofiski jautājumi par cilvēka jēgu šajā pasaulē, par cilvēka sevis meklējumiem, un to, kas patiešām ir vai nav svarīgs. Caur sev tuvo un pazīstamo R.Mūks savā dzejā parāda pārējo pasauli, kāda tā ir un kādai tai būtu jābūt. R.Mūka dzejoļu tēlu vienkāršība un pazīstamība sevī slēpj visdziļākās īstenības atklāsmes.
Roberta Mūka filozofiskajā dzejā atrodams motīvs, kas mudina neaizmirst un sargāt savu dzimteni. Piemēram, dzejolī “Ceļi un ūdeņi” autors atgādina, ka mums ir jāsargā tas, no kā mēs esam nākuši: “Arī mums jāstāv sardzē par ceļiem un ūdeņiem,/ Uzmanot tos kā pirmdzimto bērnu,/ Pieņemot, ka varbūt/ Tie ir dzemdējuši mūs.” Ceļus un ūdeņus var interpretēt kā vienkāršotu dzimtās puses aprakstu, rosinot domu, ka patiesībā mēs visi esam nākuši no pirmatnīgā un nesamākslotā.…