3. Pēc manām domām arī mūsdienās šī tēma ir ļoti aktuāla. Mūsdienu cilvēki arvien biežāk aizmirst to, ka vajadzētu darīt labu neraugoties ne uz kādu atalgojumu. Cilvēki tik ļoti ir notrulinājuši savu morālo „jābūtību”, ka aci nepamirkšķinot spēj paiet garām cilvēkam, kas pakritis guļ uz ielas. Dzenoties pakaļ viltus vērtībām – mantai, naudai, varai – arvien biežāk aizmirstam būt cilvēcīgi, bet neviens no mums nav nemirstīgs un šīs lietas sev līdzi uz nākamo dzīvi nepaņemsim. Vairums cilvēku it kā netic Dievam, bet tik un tā katrā no mums ir sajūta, ka tomēr pastāv kaut kas augstāks, kaut kas, ko ar prātu nevar aptvert. Es domāju, ka tieši šī sajūta ļauj pastāvēt cilvēcei, jo cilvēki baidās no nāves, tāpēc, ka viņi nezina, kas viņus aiz tās sagaida. Ja cilvēkos nebūtu šo baiļu, tad es uzskatu, ka uz pasaules valdītu haoss, jo cilvēki ir ļoti egoistiskas būtnes un, ja pēkšņi vairs nevienam nebūtu bail darīt ļaunu, tad katrs, gribēdams sev pēc iespējas labāku dzīvi, censtos to panāk neskatoties ne uz kādiem morālajiem principiem.
Var jau, protams, dzīvot ar domu, ka Dieva nav, ka nav arī nākamās dzīves, bet ko tad, ja gadījumā esam kļūdījušies?
…