Padomju Savienībai okupējot Latviju 1940. gada vasarā, Latvijas Universitāte saskaņā ar savu Saeimas apstiprināto 1923. gada Satversmi darbojās kā augstākais zinātnes un izglītības centrs Latvijā, tajā bija 11 fakultātes, daudzi pētniecības institūti, Sērumstacija u.c. 1939. gada rudenī bez Latvijas Universitātes darbu sāka K. Ulmaņa valdības dibinātā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija.
Iepriekš izveidojušos sistēmu jaunā padomju vara centās transformēt atbilstoši savām vajadzībām un ideoloģiskajām nostādnēm ar mērķi panākt "buržuāziskās zinātnes" iznīdēšanu, tās nesējus vai nu pāraudzinot, vai izmetot no akadēmiskās dzīves aprites vai arī no dzīves vispār. Tika mainīta abu vadošo Latvijas augstskolu satversme un statuss, likvidēta to iekšējā autonomija un akadēmiskā brīvība, nomainīta augstskolu vadība, pamazām aizstājot tos ar cilvēkiem, kas bija iebraukuši no Padomju Savienības, audzināti Staļina ideju garā un nu centās šos principus iemiesot Latvijā.
A. Kirhenšteina valdībā visai drīz tika iekļauts Pēteris Valeskalns, savulaik Sarkanās profesūras institūtu Maskavā beidzis cilvēks, kas skaitījās filozofs un biologs - darvinists un iepriekš bija ieņēmis vadošus amatus PSRS zinātnes organizācijas struktūrā (piemēram, kā PSRS Augstskolu un zinātnisko darbinieku arodbiedrību CK priekšsēdētājs).14 Savulaik P. Valeskalns bija cieši sastrādājies ar A. Višinski (citkārtējo Maskavas valsts universitātes rektoru) un uz Latviju tika atsūtīts speciālo uzdevumu operatīvās grupas sastāvā, kas ieradās Latvijā līdz ar pirmajām ienākušajām Sarkanās armijas vienībām. Latvijas PSR varas struktūrās P. Valeskalns skaitījās atbildīgais par zinātni un augstskolu darbību.…
