Filmā “Zemeņu lauks” galvenais varonis- 78 gadus vecais profesors Īsaks Borgs no Stokholmas atceras garās dzīves laikā piedzīvotās vilšanās un sarūgtinājumus. Automašīnā kopā ar vedeklu Mariannu Borgu profesors dodas uz Lundas universitāti saņemt goda doktora grādu. Pa ceļam viņš atminas savus sapņus un bijušos notikumus, un līdz ar to viņš nolemj apmeklēt savas jaunības dienu vietas, kur tiek sastapti dažādi cilvēki, tajā skaitā arī senas paziņas, kas liek viņam gluži kā no jauna izdzīvot viņa jaunības dienas. Filma ataino sevi kā dziļi simbolisku un metaforisku, kurā tiek atspoguļoti dzīves patiesības meklējumi, aplūkojot dzīves un nāves tēmas, cilvēka garīgo izaugsmi, bērnības dziļu ietekmi cilvēka turpmākajā dzīvē. Tās galvenais vēstījums ir par cilvēka dvēseli un likteni, kas norisinās sapņos, atmiņā un iztēlē. Šie sapņi mijas cits ar citu, gan gaišās, gan tumšās nokrāsās, gluži kā dzīvē mijas labas dienas ar sliktām.
Filmas režisors Ingmars Bergmans bija viens no ietekmīgākajiem un skandalozākajiem 20.gadsimta zviedru kinorežisoriem. Savas dzīves laikā viņš režisējis 62 filmas, vairāk nekā 150 teātra izrādes, kā arī sarakstījis simtiem rakstu, grāmatu un scenāriju. Vērienīgus apbalvojumus ieguvis, triumfējot septiņreiz Kannu kinofestivālā, iegūstot 2 BAFTA balvas un sešas reizes saņemot Oskara balvu, no kurām 3 reizes balva tik iegūta Amerikas kinoakadēmijā. Īpaši pasaules mērogā slavu ieguvis ar 1957. gada uzņemto filmu “Zemeņu lauks”, jo tas ir viens no pasaules kino klasikas pirmajiem, labākajiem un dižākajiem meistardarbiem, kurš pagājušā gadsimta 50.–60. gados spēcīgi ietekmēja Eiropas kino un izmainīja cilvēku skatījumu uz kino kā mākslas formu. Šajā filmā režisors īpaši sāka izmantot retrospektīvus paņēmienus, kuros galvenais varonis skatās uz savu filmu no malas un līdz ar to filma "Zemeņu lauks" ieguva visai daudzveidīgus apbalvojumus, starp tiem arī Berlīnes starptautiskā kinofestivāla balvu "Zelta lācis".
Filmā „Zemeņu lauks” vairākas reizes tiek demonstrēti pulksteņi bez bultām, kas rada apstājušās vai pazudušā laika alegoriju.