Filmā saskatīju arī postmodernisma iezīmes. Filmas sākumā vampīri bija vien četri, vēlāk pievienojās arī piektais, tomēr neviens no šiem četriem vampīriem nebija jaunāks par 138 gadiem. Tas nozīmē, ka šīs radības bija vairākus gadsimtus vecas, bet filmas laikā tika rādīts, kā tie izklaidējas nakts klubos, mācās izmantot jaunās tehnoloģijas (telefonu, datoru), mācās it kā mūsdienu sabiedrībai aktuālus sporta veidus (karatē), kā arī citas lietas. Laba postmodernisma iezīme bija tagad tik ļoti pašsaprotamā mājas darbu darīšana. Vienu dienu traukus mazgā viens vampīrs, citu cits. Agrāk katra dzimuma pārstāvim bija savi pienākumi, piemēram, mājas darbus darīja sieviete, mūsdienās tos dara arī vīrietis. Kā arī tas, ka vampīri sūknēja māju ar putekļu sūcēju. Tas laiks, kurā viņi kļuva par vampīriem, tādas lietas, kā mūsdienās visiem brīvi pieejamās elektroierīces nebija pat izgrudrotas. Viņu māja parāda, ka viņi dzīvo citā laikā, kurā ienāk jaunās tehnoloģijas.