Filma stila iezīmes.
Filmā īpaša loma ir mūzikai. Komponists Klints Mansell sacerēja pilnu albumu filmai. Mūziku izpilda Kronos Quartet. Mūzika tik labi atbilst filmai un tās tēmai, ka filma un mūzika kopā izveido šedevru. Dažos momentos mūzika skan ļoti klusi, bet tad lēnām skan arvien skaļāk un skaļāk, uzkrājot saspringumu. Mūzika ir traģiska, skumja, auksta un no tās kļūst neērti, parādās „zosu āda” - tieši mūzika izveido skatītājiem pareizo garastāvokli un izmaina to filmas gaitā – no klusas līdz skaļai.. Bez mūzikas šī filma būtu parastā filma par narkomāniem. Mūzika mainās arī ar gadalaikiem – vasarā, rudenī un ziemā mūzika atšķiras. Vasarā mūzika vēl ir klusa kā prelūdija notikumiem ( filma sākumā mēs redzam tikai prelūdiju notiekumiem, tikai situācijas sākumu ); rudenī tā jau krāj saspringumu, bet ir sadzirdams, ka viss vēl tikai priekšā ( notiekumi jau sakrāja saspringumu, bet ir redamas, ka galvenais sēkos ) ; ziemā – filmas finālā mūzika ir visskaļākā un agresīvākā, jo tā jau nevis krāj saspringumu, bet atbrīvojās no tā ( it īpaši pēdējās ainās, kurus es aprakstīju sākumā; mūzika rāda vēl lielāko efektu uz skatītājiem; skatītāji negrib skatīties tālak, jo aina ir pārāk saspringtā un grūti uztverama ). Sapņu sabrukšana – spēcīgs fināls ar spēcīgo mūzikas pavadīšanu. Ģeniālas mūzikas dēļ, daži skatītāji pat var iedomāties veselu filmu kā garo klipu mākslas darbam. Tā skan periodiski visa filma garumā jau no paša sākuma.
…