Pilnīga necieņa pret vecvecākiem, pat izsmiekls, viņu pazemošana, vecāki ir tik ļoti aizņemti ar plānu kaldināšanu, ka ir aizmirsuši par savu atvasi. Viņu sapņi balstās uz to, ka Edžiņš mantos ‘’Indrānus’’, viņi dzīvo ilūzijās ,tik ļoti aizņemti ar mantas sadali, ka nemana- Edžiņam saimniecība ir vienaldzīga, viņš pat saka Noliņam, ka ‘’Indrānus’’ pārdotu tāpat kā tēvs ošus. Vecāki ir akli un to nemana, filmā, tāpat kā lugā, cauri jūtama didaktika. Bērna neaudzināšanas sekas. Vērtību nepareiza sadale.
Indrānu māte, neskatoties uz savu vājumu un nezūdošo vēlmi pārtraukt ķīviņu, tomēr saglabā saimnieces kā vadones īpašības. Īpaši tas jūtams sarunās ar Ievu. Arī viņa nebūt nav mierā ar pāridarījumu ,īpaši, kad uzzina –dēla vēstule tika viltota no Ievas rokas. Iepriekš mieru vēlošās vecās saimnieces sirds ir nemierīga negodības priekšā.
Lai gan filmas noskatīšanās, kā jau iepriekš minēju, atklāja raksturus daudz tiešāk un nepārprotamāk, kas ļāva precīzāk izjust esošo situāciju, tomēr, salīdzinot ar pārējām filmām , kuras esmu skatījusies šī kursa ietvaros, secinu, ka ‘’Indrānu’’ ekranizējums man šķita visneveiksmīgākais. Iespējams tāpēc, ka filmas sižets, notikumu secība gandrīz pilnībā atbilda lugai. Būtu vēlējusies redzēt lielāku spēli ar esošo tekstu.
…