Mūzikas izvēle paspilgtina ainu spraigumu un intensitāti, vai tieši otrādi, piešķir melanholisku noskaņu, norādot uz varoņu sāpēm, piemēram, kad Valters krūmos satiek Nino un sniedz viņam padomu. Mūzika uzsver gan Valtera, gan Nino sāpēs. Valters ir ievainots, Filisa tam ir iešāvusi lodi plecā, bet Nino ir pilnībā pārliecināts par to, ka viņa mīļotā viņu vairs nemīl un nekad dzīvē vairs negrib redzēt.
Film noir uzdrošinās skart tēmas, kas ASV cenzūras darbības laikā tika uzskatītas par nepieņemamām (noziegumi, vardarbība kaislības un aprēķina vārdā, seksualitāte, identitāte, nodevība u. c.). To depresīvās noskaņas nereti tiek uzskatītas par kara un pēckara gadu Amerikas sabiedrības spoguli, kā arī pret Holivudas profesionāļiem vērstu Aukstā kara un Antiamerikānisko darbību izmeklēšanas komisijas represiju sekām.
Cenzūras dēļ jāliek liels uzsvars uz filmas beigām. Filmas versijā, kuru ikviens var šobrīd apskatīt, finālā redzams, ka Keins cenšas bēgt un beigās nokrīt pie apdrošināšanas biroja durvīm, vien iepriekš lūdzot Keisam, lai tas nesauc ātro palīdzību, lai tam vēlāk nav jāmirst gāzes kamerā. Scenārija stadijā filmai bija citādāks fināls - fināls, kurā Valteram tika piespriests nāvessods un izpildīts šajā pašā gāzes kamerā, neskatoties uz to, ka tādas epizodes nav Dž.M.Keina romānā. Šo ainu scenāristi aizguva no cita viņa romāna Pastnieks vienmēr zvana divreiz. Pats B.Vailders šo epizodi, kura bija arī nofilmēta, uzskatīja par “vienu no divām vislabākajām epizodēm, ko esmu uzņēmis dzīves laikā”. …