Protams, cilvēkus vienmēr saistīs spilgtums, pompozitāte, slava, pie tam, ja tas viss pasniegts tā, ka grūti vai pat neiespējami no tā izvairīties, jo mediji pārpilda publisko telpu tieši ar šāda rakstura ziņojumiem, tomēr ir jāatceras – pieprasījums veido piedāvājumu, un kamēr sabiedrība neatvērs acis un nesapratīs, ka tieši viņu rokās ir mainīt mediju vidi un piedāvāto saturu kaut nedaudz kvalitatīvākas žurnālistikas un PR virzienā, tā joprojām būs vien veiksmīga marionete mediju industrijas magnātu rokās, kas tiks barota tikai ar slavas, naudas, varas un popkultūras kulta raksturīgo informāciju, veicinot milzīgu peļņas pienesumu tiem, kuru rokās ir kontrole pār to, ko auditorija redz, dzird un lasa.
Noskatoties filmu, radās vairāki jautājumi diskusijai:
1. Vai sabiedrībai un tās locekļiem vispār ir iespējas izvairīties un būt pasargātiem no mediju sniegtās pārlieku bagātās izklaides industrijai veltītās informācijas, ja mediju biznesu caurmērā kontrolē dažas milzīgas mediju korporācijas?
2. Kā celt žurnālistikas kultūru sabiedrībās, kur mediji ir pārlieku komercializējušies un koncentrējušies uz tabloīdtipa informācijas izdevumiem un „dzeltenas” informācijas sniegšanu?
3. Kā veicināt kvalitatīvas un patiesas informācijas izplatību internetā, vai vismaz ierobežot uz baumām un falsifikāciju balstītu ziņu izplatību plašsaziņas telpā?
4. Ja mediji un PR veiksmīgāk spētu sadarboties, vai tas celtu žurnālistikas kvalitāti?
5. Kas vainojams vairāk – mediji vai pati sabiedrība – pie vērtību degradēšanās, kā dominējošo un svarīgāko izvirzot slavu?
…
