Filma "Kurp aizved sapņi?"

Sapņi- pasīvā iztēle. Cilvēks redz to, ko grib saskatīt. Un iztēlojas to, kas dvēselei tuvāks. Ja sastopas „dvēseļu radinieki”? Vai sapņi šīm dvēselēm rāda ceļu? Šī filma parāda, ka divi cilvēki- dvēseļu radinieki- spēj iztēloties un piepildīt savus iztēles augļus. Spēj atrast kopīgu ceļu uz paradīzi.
Alberts Krisam teica: „Dusmas ir reakcija uz nāvi”. Cilvēks nomirst tikai miesā, bet dvēsele ir nemirstīga. Dusmas. Cilvēks (Kriss) tās izjūt, jo ir aizgājis no matērijas dzīves. Atstājis sev mīļos cilvēkus (Eimmiju) cīnīties vienus pašus ar pasaulīgām materiālām likstām. Dusmojas par to, ka nespēs baudīt matērijas priekus. Nespēs daudzas ikdienišķas lietas izpildīt. Pēc smagiem pārdzīvojumiem cilvēkam ir divas iespējas- vai nu dzīvot, vai nē. Bet cilvēka dvēsele jau nekad nebeidz dzīvot. Nāve ir tikai tunelis, pa kuru miesa un visas tās kāres atdalās no augstākā-dvēseles. Mirst tikai cilvēka ķermenis. Dvēsele dzīvo mūžīgi. Tā ir mūžīgā ritumā, kuru sauc par reinkarnāciju. Dvēsele iegūst jaunu miesu un paradīzē cilvēka dzīve ir kā vienas dvēseles viens sirds puksts.
…