Feminisms ir sieviešu kustība, kas cenšas panākt līdztiesību ar vīriešiem un arī noteikt sieviešu statusu sabiedrībā un to spēku (status and power). Feminisms ir radies 19.gs. kā sociāli politiska kustība, taču savus “ziedu laikus” feministiskā filozofija piedzīvo 20.gs. otrajā pusē – postmodernisma laikmetā (pēc 1960. gada), kad tiek pieļauta dažādu viedokļu pastāvēšana.
Feminismu var sadalīt uz liberālo, marksistisko un radikālo. Liberālais feminisms balstījās vairāk uz indivīda tiesībām. Proti, sieviete pirmkārt tika uzskatīta kā indivīds un līdz ar to viena no pirmajām prasībām, ko sievietes izvirzīja, bija lai sievietēm atļauj piedalīties vēlēšanās un ieņemt valsts amatus. Sievietes arī prasīja iespēju strādāt un saņemt algu līdzvērtīgu vīriešu algai par tādu pašu padarītu darbu, kā arī iespēju iegūt izglītību, izteikt savu viedokli un tamlīdzīgi.
Marksistiskais feminisms balstījās uz marksisma premisām. Tika uzskatīts, ka sievietes apspriešana sašķel sabiedrību un noved to pie kapitālisma. Radikālais feminisms ir visjaunākais feminisma novirziens. Tā piekritēji uzskata, ka pastāv sava veida „dzimumu karš”. Tiek analizēta galvenokārt patriarhālā sabiedrība sistēma un vīriešu varas izpausmes mehānismi.…