Mums ir zināms, ko Fausts izdarīja. Viņš, nebūdams atbildīgs un saprātīgs, skaistās un tikumīgās Margarietas dzīvi padarīja par elli. Fausts ir vainojams Margarietas mātes nāvē, dodams tai butelīti ar trim pilieniem, ko piemaisīt dzērienam. Fausts duelējoties nogalināja savas mīļotās brāli, krietno Valentīnu, kurš centās aizstāvēt Margarietas un arī savu godu. Fausts aizbēga, lai nodotos tālākiem piedzīvojumiem, un Margarieta, būdama tik ļoti apmāta ar savu stalto un izvedīgo pielūdzēju un tagad pazemota, noslīcina savu (un Fausta) bērnu. Fausta slikto darbu saraksts ir šausminošs – viņš pēc līguma ar velnu noslēgšanas ir sējis vien naidu un iznīcību.
Kā vērtēt Fausta rīcību, noslēdzot līgumu ar sātanu? Faustam, kurš nemaz nebija pārliecināts, ka cilvēka dvēsele dzīvo mūžīgi, šis līgums šķita diezgan labs darījums. Atlikušo dzīvi viņš varēs dzīvot cepuri kuldams – jaunība, neierobežoti resursi, iespēja izzināt to, kas viņu ir tirdījis visu mūžu, pretī dodot vien apsolījumu, ka kaut kad krietni vēlāk viņam būs jākalpo sātanam, kādā pēcnāves dzīvē.
…