Māra Zālīte ir Latvijas trešās atmodas un otrās neatkarības rakstniece, dzejniece, dramaturģe, kuras mākslā atspoguļojas nesenā pagātne un tagadne. Iedvesmojot tautu atbrīvoties no Padomju Savienības važām, atjaunot savu neatkarīgu valsti, Māras Zālītes kā radošas personības uzdevums nav beidzies. Viņa vēro parādības, kas norisinās tautā, kritizē tās un rosina novērst negācijas. Kā vienu no šī laika lielākajām problēmām Māra Zālīte piesaka morāles pagrimumu, pati norādot arī problēmas risinājuma iespējas: pievēršanos kultūras bagātībām kā ideālu rādītājām un nostiprinātājām un savas tautas spēka un seno vērtību apzināšanās.
Lugā “Pilna Māras istabiņa” Māra cilvēkiem dāvā to, ko viņi visvairāk vēlas: galdautu, kuru klājot galds vienmēr ir bagātīgi pilns, cepuri, kas dara neredzamu un septiņjūdžu zābakus. Kā izrādās, cilvēks visvairāk kāro to, kas viņam vismazāk vajadzīgs: bez darba gūti augļi nesniedz piepildījumu, bez cīņas uzvarēta kauja nesniedz gandarījumu un septiņjūdžu zābaki, ar kuriem var aizskriet jebkur, aiznes visam garām. Brīnumainie pasaku atribūti nav tikai iedomu radīti – tie simboliski rāda cilvēku negatīvās īpašības: mantkārību, godkārību un latviešiem tik raksturīgo pasaulē skriešanu un piesliešanos citām tautām.…