Ētika. Dažādu profesiju speciālistiem mēdz būt atšķirīgi viedokļi par to, kas ir ētika un kuras darbības ir ētiskas un kuras ne. Tomēr kopumā var teikt, ka ētika ir vispārpieņemti darbību vai uzvedības standarti, kurus lielākā sabiedrības daļa uzskata par pareiziem vai pieņemamiem. Veca tautas paruna vēsta, ka nevajag darīt citam to, ko nevēlas piedzīvot pats. Iespējams, ka ētika sabiedrisko attiecību profesijas ietvaros veic līdzīgu funkciju – praktiskā darbība jāīsteno tā, lai neciestu neviena iesaistītā puse, jo vēlāk tas var negatīvi atsaukties gan uz sabiedrisko speciālistu, gan uz viņa pārstāvēto uzņēmumu. Ētika ir ne tikai uzvedības standarts, bet arī attieksmes jautājums, Līga Zubkāne savā publikācijā Ētika valsts pārvaldē arī apgalvo, ka „Vissvarīgākie faktori ir sabiedrības attieksme, valstī veidojušās tradīcijas un sabiedrības kultūra, bieži vien neformāli nosakot attieksmi pret to, kas mūsu rīcībā ir vai nav pieņemams. Dažkārt esam tik ļoti pieraduši pie noteiktām uzvedības normām, ka vairākumam nerodas jautājumi par to atbilstību ētikas principiem, jo „visi taču dara tā”. Radikālas izmaiņas sabiedrības attieksmē var panākt ietekmīgu un aktīvu sabiedrības pārstāvju principiāla nostāja un rīcība.” (Zubkāne 7:2001) Vai tas nozīmē, ka arī sabiedrisko attiecību speciālistam ir stingri jānosaka sava stāja un rīcība? Lai arī sabiedrisko attiecību speciālisti Latvijā lielākajā daļā gadījumā pārstāv salīdzinoši nelielu sabiedrības daļu, viņi jebkurā gadījumā ir kādas sabiedrības pārstāvji un viņu spējās ir panākt izmaiņas sabiedrības attieksmē, neatkarīgi no tā, kādas ir valstī pastāvošās tradīcijas un sabiedrības kultūra. Ir grūti definēt, tieši cik liela vara sabiedrisko attiecību speciālistam ir attiecībā pret sabiedrības attieksmes maiņu, tomēr var apgalvot, ka tā nav maza un iespējams, tai ir nepieciešama kāda veida kontrole.…
