Etiķete lietišķa cilvēka dzīvē

Vārds „etiķete”, manuprāt, sabiedrībā izraisa visai dažādas emocijas, jo cilvēki no vārda etiķete baidās. Tas saistāms ar to, ka visiem ir labi zināms tas, ka etiķete ir visai sarežģīta māksla. Pastāv daudz un dažādu atrunu kā uzvesties konkrētā situācijā, kā risināt problēmu situācijas, kā iepazīties ar jauniem cilvēkiem un kā veidot kontaktus. Vēl sarežģītāku etiķetes apgūšanu padara etiķetes ievērošana cittautu kolēģu sabiedrībā, kā arī galda un ģērbšanās etiķetes ievērošana. Neviens cilvēks nevēlas atstāt par sevi neizglītota cilvēka priekšstatu, apģērbjoties nepiemēroti vai sākot ēst ar nepareizo dakšu. Tomēr jāatceras viena lieta, ka „etiķete vispārīgi reglamentē cilvēka uzvedību, vien pasakot, ko vajadzētu, nevis kā vajadzētu darīt”.1 Etiķete palīdz abām attiecībās iesaistītajām pusēm pieņemt vienojošu modeli, lai nerastos pārpratumi un būtu vienkāršāk uzturēties otra cilvēka sabiedrībā. „Izvēlēties atbilstošu uzvedību jebkurā situācijā var palīdzēt etiķetes pamatnoteikums – lai citiem mūsu sabiedrībā būtu patīkami.”2
Pamatā mēs etiķeti ievērojam katru dienu, sakot „paldies”, „lūdzu”, „uzredzēšanos”, „sveicināti” un citas pieklājības formas. „Būt pieklājīgam ir izdevīgi vienmēr un visur. Pieklājība ir pasaulē vienīgais ieguldījums, kas neko nemaksā, bet nodrošina neizmērojamas dividendes – apkārtējo cilvēku cieņu, kas ar laiku var pāraugt draudzībā un mīlestībā...”.3 …