Patreiz pedagoģijā jo īpaši daudz tiek diskutēts par vērtībizglītības kā audzināšanas jēdzienu. Vērtībizglītības nozīmība mūsdienās īpaši pieaug. Tajā aktuāli ir tādi jēdzieni kā morāle, ētika, tikums, saskarsme, attieksme (vienam pret otru), lojalitāte u.c. Tāpēc skolas vadītājam ir jābūt par skolas raksturojošo tēlu, un jāaptver visas iepriekšminēto jēdzienu sastāvdaļas.
Ētika kā filozofija par cilvēku dzīves augstākajiem mērķiem, ideāliem, jēgu, augstāko patiesību, pamatizvēli, cilvēcības specifisko būtību māca cilvēku būt brīvai, atbildīgai sirdsapziņas būtnei. Ētika kā praktiskā filozofija māca meklēt cilvēcisku izvēli, saskaņojot ideālus ar reālās dzīves iespējām (ar socioloģijas, psiholoģijas, politikas, tiesību, estētikas, reliģijas, ekonomikas, ģimenes, tautas, cilvēces, dabas un Visuma prasībām), māca saskaņot minimālas prasības ar maksimālajām, veidojot dziļu un perspektīvu stabilitāti personības un sabiedrības dzīvē.
Morāle regulē cilvēka uzvedību pilnīgi visās viņa sabiedriskās dzīves sfērās – darbā un sadzīvē, politikā un zinātnē, ģimenē un sabiedriskās vietās, kaut arī dažādās jomās tai ir atšķirīga nozīme. Morālei ir sociāla daba, izņemot zināmus bioloģiskos priekšnoteikumus, jo pats cilvēks ir biosociāla būtne. Sociālajam morāles skaidrojumam arī ir dažādi virzieni. Vieni tikumības sākotni saista ar sabiedrības veidošanās sākumiem, ar darbarīku izmantošanu. Morālās iezīmes piemīt tādām cilvēku attiecībām kā pašaizliedzīga nesavtīga rīcība, kas parasti saistīta ar iejūtību, līdzcietību un solidaritāti.
Izglītībai ir jākļūst par sabiedrības un tautas attīstību stimulējošu nosacījumu. Izglītības iestādei ir jākļūst par indivīda turpmākās dzīves sabiedrības modeli, lai turpmāk nodrošinātu noteiktu pieredzi dzīvei vienotā sabiedrībā.…
