KNAB, norāda, ka pastāv zināma atšķirība starp dāvanas saņemšanu un kukuļņemšanu, jo dāvanas pieņemšana atšķirībā no kukuļņemšanas parasti nerada krimināltiesiskas sekas, izņemot gadījumu, kad, pieņemot dāvanu, ir rupji un apzināti pārkāpti valsts amatpersonai noteiktie ierobežojumi. Kukulis atšķirībā no dāvanas ir darbības – kukuļošanas – sastāvdaļa. Viena no kukuļošanas noteicošajām pazīmēm ir tā, ka nepelnīts labums vai tā piedāvājums tiek piesolīts vai dots, lai valsts amatpersona, izmantojot dienesta stāvokli, veiktu vai neveiktu konkrētu darbību devēja vai piedāvātāja interesēs. Citiem vārdiem, kukuļdevējam ir savtīga interese ar piedāvātā labuma palīdzību konkrētā veidā ietekmēt darbinieka rīcību. Kukuļošanā svarīgs apstāklis ir arī tas, ka amatpersona apzināti pieņem neatļauto labumu kādas darbības veikšanai vai neveikšanai. Ir svarīgi apzināties labuma piedāvātāja motīvus. Ja rodas aizdomas, ka dāvana var radīt saistības pret dāvinātāju un vēlāk ietekmēt pienākumu pildīšanu, to nedrīkst pieņemt.(KNAB, 2008)
Lai gan kukuļdošana vai kukuļņemšana ir vieni no smagākajiem ētisko normu pārkāpumiem un par tiem paredzama kriminālatbildības iestāšanās, ir arī vieglākas ētikas normas, kuru ievērošanu paredz pašvaldību normatīvie akti, un kuras jāievēro pašvaldību deputātiem un ierēdņiem, lai to rīcība nebūtu saucama par neētisku. Baldones domes deputātu ētikas kodekss (Baldones dome, 2009) paredz, ka saskarsmē ar iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību amatpersonām, kā arī citām personām deputātam jāizturas ar cieņu, apzinoties viņu tiesības un pienākumus, respektējot citu uzskatus un intereses. Deputātam jābūt laipnam un pieklājīgam, tas nedrīkst lietot aizskarošus, apvainojošus izteicienus, aizskart personas godu vai to pazemot, vai izturēties ciniski pret viņa vēlmēm un vajadzībām, uzskatiem un pārliecību. …
