Atrodot savu pazudušo dienasgrāmatu biju patīkami pārsteigts, ka tā bija palikusi neskarta zem manu darba skapju svara. Pirms pāris dienām sarunājām doties ceļojumā, kurā mans skolotājs gribēja mani iepazīstināt ar Ziemeļjūras skaisto piekrasti. Es biju tik ļoti saviļņots, ka pirms ceļojuma uz piekrasti divas dienas kārtoju savu ceļasomu. Tikšanās bija norunāta pie viņa mājām 25. Jūlija rītā, viņa noteiktais datums mani iepriecināja, ne tikai tāpēc, ka tas ir vasaras siltākais laiks, bet tāpēc, ka tā ir mana 20. dzimšanas diena.
Agrā rīta stundā devos ceļā, pirms tam steigā pārskatīdams savu darbnīcu un sakārtoju mājas istabas, es paķēru savu somu un maizes gabaliņu un biju jau uz pareizā ceļa. Devos tik ātri, ka biju ieradies skolotāja pagalmā daudz par agru un skolotājs Delfts nebija paguvis sakārtot ceļasomas. Lai man nebūtu garlaicīgi, kā protams nebija, viņš mani ieveda savā darbnīcā un izrādīja savus pabeigtos un nepabeigtos darbus. Darbu tur nebija daudz, bet skolotājs vienmēr gleznoja lēni un uzmanīgi, bet tajā pašā laikā rūpīgi. Vairākums gleznu attēloja parastus cilvēkus tipiska holandiešu mājokļa interjerā, tas nav nekas īpašs, bet visas gleznas bija veidotas rūpīgi un precīzi. Vienmēr esmu uzskatījis, ka tas ir talants, nevis prasme panākt satriecošo precizitāti krāsu, formu....