Saskaņā ar Krievijas Federācijas 2002. gada tautas skaitīšanas datiem eskimosu ir 2000. Viņi dzīvo Čukotkā Čukču autonomajā apgabalā. Tā ir tauta, kas Krievijā dzīvo vistālāk uz austrumiem,
Vārds 'eskimo' nozīmē 'jēlas gaļas ēdājs', un tā savus kaimiņus sauc Kanādas austrumdaļas pamatiedzīvotāji algonkini.
Galvenā nodarbošanās ir jūras dzīvnieku, jo īpaši valzirgu, medīšana. Tradicionālā pārtika ir roņu, valzirgu un vaļu gaļa un tauki. Par delikatesi uzskata neapstrādātus vaļa taukus ar skrimšļainu ādas kārtiņu.
Apmetnes agrāk bija izvietotas augstākajās vietās oļu strēļu galā, kas tālu iesniedzās jūrā, lai ērti varētu vērot, kā pārvietojas jūras dzīvnieki. Vissenākais mītnes veids ir akmens būve ar zemē ieraktu grīdu. Sienas salika no akmeņiem un vaļu ribām, karkasu apklāja ar briežādām, kam pa virsu salika velēnas un akmeņus. Vaļa žokļu garie kauli vai baļķi no spurām kalpoja par galvenajiem balstiem, kam virsū līka šķērssijas ari no vaļa žokļiem. Tiem virsū klāja griestus no vaļa ribām vai koka sijām. Griestus pārsedza ar sausu zāli, tad ar velēnu un smiltīm. Grīdu izklāja ar vaļa galvaskausa kauliem un lāpstiņām. Ja šādā miteklī dzīvoja pastāvīgi, tad tam bija divas izejas, proti, vasaras izeja zemes virspusē (pirms ziemas iestāšanās to aiztaisīja) un ziemas izeja pa pazemes eju jeb gaiteni, kura sienas izklāja ar vaļa skriemeļiem. Jumtā ierīkoja caurumu apgaismošanai un ventilācijai. Ar tauku kvēpeklīti apgaismoja un apsildīja mītnes, par degli izmantojot sūnas.…
