Cilvēku veido dažādas lietas – gan vide, kurā tas dzīvo, gan apkārtējie cilvēki, kas atrodas tam apkārt. Arī rakstura īpatnības un nianses ietekmē cilvēku ikdienu un sadzīvi, bet tieši raksturs ir tas, kas dzīves laikā mainās; tas ir tas, ko var ietekmēt un ietekmē dažādi līdzās indivīdam pastāvošie apstākļi. Temperaments iedzimst, un tas vairs dzīves laikā nemainīsies.
Psiholoģijā pastāv 3 dažādas teorijas par to, pēc kāda principa tiek izdalīti šie temperamenta tipi. Mūsdienu cilvēkam, kurš vairāk vai mazāk ir spiests dzīvot šajā pasaulē, kur mūsdienās nemitīgi viss virzās, attīstās, liek plānot, domāt, secināt, izlemt un risināt, vispieņemamākā ir Neirofizioloģiskā teorija jeb teorija, kurā 4 temperamenta tipi tiek izdalīti pēc dažādām centrālās nervu sistēmas (CNS) īpatnībām (holēriķis, flegmātiķis, melanholiķis un sangviniķis).
Izglītības līmenis un iespējas noskaidrot, uzzināt un izpētīt dažādas lietas un jomas ir tik plašas, ka diez vai mūsdienās atradīsies daudz cilvēku, kuri piekristu Humorālajai teorijai, kurā tiek apgalvots, ka cilvēka veselības stāvoklis ir atkarīgs no šķidruma proporcijām cilvēka ķermenī (žults, melnā žults, asinis un gļotas), jo, manuprāt, tomēr elementāras zināšanas par anatomiju un cilvēka uzbūvi kā tādas apgāž šo teoriju.
Otrajai teorijai jeb Somatotipiskai teorijai jau varētu atrasties vairāk piekritēju un atbalstītāju, jo šī teorija vienkārši pati par sevi ir vēl salīdzinoši jauna – 19.gs. beigas un 20.gs. sākums tomēr vēl nebija nemaz tik sen.
…
