Autore šo situāciju komentē šādi: „Tomēr tā bija un palika galvenokārt agrāra valsts (piemēram, 1930.gadā 66.2% Latvijas iedzīvotāju bija zemnieki). Attīstības procesus kavēja gan Pirmā pasaules kara smagās sekas ekonomikā un sociumā, gan nespēja īsti tikt galā ar demokrātijas piešķirtajām brīvībām, kas noveda pie autoritārās iekārtas agrārā nacionālisma.” (Pērkone 2008, 64). Latvijā pilsētnieku skaits pētāmajā laika posmā ir bijis ļoti mazs. Tātad vairāk iezīmes jāmeklē tieši tajos procesos, kas saistās ar zemniekiem un viņu ikdienu.
Ingas Pērkones darbā ir ļoti daudz noderīgu atziņu, kas man varētu palīdzēt izveidot ļoti labu pētniecisko darbu, kas būtu balstīts un kārtīgas teorijas bāzes. Tomēr, lai radītu labu gala darbu, nepieciešams krietni lielāks apjoms ar literatūru. Izpētot to, kas pieejams bibliotēkā (Rīgas centrālā bibliotēka un tās Rīgas filiāles) atklāju, ka par latviešu kino ir ļoti daudz vērtīgas informācijas. Tāpat daudz svarīgu faktu pieejams interneta krātuvēs. Noteikti filmu meklēšanai varētu izmantot Latvijas Nacionālās bibliotēkas filmu arhīvus. Kopumā izvērtējot sava darba ideju uzskatu, ka tā ir laba un gana šaura. Paredzu, ka varēšu sasniegt sava darba mērķi un pierādīt izvirzīto hipotēzi.
…