Eseja par grāmatu "Dvēseļu putenis"

Šis Aleksandra Grīna darbs ir pelnīti nosaukts par labāko rakstnieka darbu un vienu no lielākajiem pieminekļiem latviešu strēlniekiem. Mani aizkustināja fakts, ka, 1989.gadā romāns tika pārpublicēts, un šis notikums kļuva par iemeslu rekonstruēt un izveidot jaunas piemiņu vietas. Es personīgi, pateicoties romānam, esmu paplašinājis savu vārdu krājumu ar jauniem vārdiem, piemēram, “lielgabals”, “ložmetējs”, “algādzis”, “dimdēt” un citiem, kurus es izmantošu savos vēstures un latviešu literatūras darbos.
Romāns, galvenokārt, deva iespēju man uzzināt par karu no citas, pavisam dramatiskas puses. Katram jāzina savas zemes vēsture, jāciena tie cilvēki, kuri cīnījās par tēvu zemes brīvību. Nākamām paaudzēm ir jāapzinās upuri, kuri tika ziedoti Dzimtenes vārdā. Es vēlētos, lai ikviens to apzinātos un mazākais, ko varētu darīt - ar vienkāršu ziedu pušķīti, atnākt uz piemiņas vietu un pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri gāja drošā nāvē par šodienas brīvību un mierīgu, laimīgu dzīvi.
…