Eseja par fiskālo politiku Latvijā

Fiskālās ilgtspējas neatņemama sastāvdaļa ir valsts parāda līmenis, ko parasti izsaka procentos no IKP. Lai gan Latvijā šobrīd valdības parāds attiecībā pret IKP sastāda 40,1% un ir viens no zemākajiem ES valstīs , tomēr absolūtajos skaitļos tā apjoms uz vienu valsts iedzīvotāju ir gandrīz 4800 EUR, kas rada ievērojamu slogu Latvijas nodokļu maksātājiem. Jāņem vērā, ka katru gadu no valsts budžeta tiek novirzīti ievērojami līdzekļi parāda apkalpošanai, kas savukārt samazina sabiedriskajiem pakalpojumiem (veselības aprūpei, izglītībai u.c.) pieejamos līdzekļus. Pie tam, tā kā lielākā daļa valdības parāda ir ārējais parāds, šie līdzekļi aizplūst no valsts, neradot papildus ienākumus iekšzemē. Ekonomikas teorijā ir noteikts, ka, lai saglabātu valsts fiskālo ilgtspēju, valsts parāda pieaugums nevar pārsniegt IKP pieaugumu (attiecībai starp nominālo parādu un nominālo IKP ilgā laika posmā ir jābūt nemainīgai), pretējā gadījumā, var veidoties situācija, kad valdība vairs nespēj uzturēt parādu. Latvijas gadījumā lielākie fiskālās ilgtspējas draudi ir saistīti ar demogrāfisko situāciju-Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos (vidēji par 2% ik gadu) un sabiedrības novecošanos, kas prasa papildus izdevumus no valsts budžeta, kā arī salīdzinoši zemo IKP pieaugumu.…