Tas bija brīdis, kad par citiem rūpējos vairāk kā par sevi, es sev vairs nebiju prioritāte. Tā bija mana ģimene. Ķermenis pasaka priekšā, ka esam apmaldījušies. Bet no otras puses skatoties, nav iespējams iet tikai vienā virzienā. Saskaroties ar grūtībām, mēs atšķetinām dzīves kamola mezglus un kļūstam gudrāki. Saprotams, ka tad , kad radušās grūtības mēs tā vien gribam kā nopirkt biļeti uz būri, bet zemapziņā saprotam, ka tas nav atrisinājums. Ir jācīnās, jākļūst viediem, pašiem jāatrod harmonijas atslēga. Mums ir jāatstāj sev savi spārni! Un tad mēs atkal spēsim lidot un saskatīt katrs savu sen aizmirsto zelta stīgu, kura mūs vieno ar debesīm.
Bet kā ar to? Jūs teiksiet. Pār pasauli taču valda tikai akls liktenis!!! Es neparko neatbildu, manas dzīves čips stāv kosmiskajā bibliotēkā, jau ieprogrammēts. Uz tā skatāmi mazi skaitlīši, kuri norāda manus dzimšanas skaitļus. Es to nevaru mainīt, to nelemju es, to izlēma jau Viņi, neprasot man kādu es vēlos davu dzīvi, kad nonākšu uz zemes. Viņi ir vainīgi, tie lika man ielikt savu plaukstu likteņa akā un izvilkt savu čipu. Es tikai dzīvoju ieprogramētu dzīvi.
Cilvēkam patīk domāt, ka tas, kas ar viņu notiek, nav nekādā veidā saistīts ar viņa rīcību un dzīvesveidu, tomēr, manuprāt, pastāv likumsakarības, kas ietekmē mūsu dzīvi. Dziļākās nostādnes, pasaules redzējums, vērtības, uzvedība, kas izveidojusies par gandrīz noteiktu reakcijas veidu, aiz kā stāv audzināšana un pieredze. Visam apakšā ir kāda brīžam neapzināta filosofija, kāpēc lietas darām tā un ne citādi. Es atbildēšu, ka daļēji mēs paši veidojam savu likteni. Čipa pamatā ir tikai viļņaina sudraba dzīsliņa, kā koks ar neskaitāmiem zariem. Dzīsliņas ir miljoniem, bet katra no tām nozīmē kādu dzīves ceļa virzību. Kuru dzīsliņu no miljoniem izvēlamies, esam atbildīgi mēs paši.
Neviens nav sakrājis un sakopojis visas pareizās atbildes uz daudzajiem jautājumiem, kādus sastopam dzīvē. Atbilde jāmeklē katram pašam. Maldīties ir tikai cilvēcīgi un no kļūdām mēs mācāmies. Tā spēcinot savu dvēseli un gatavojoties citām dzīvēm, mēs palielinam savu kosmisko enerģiju, kas ir cilvēka pienākums un viens no pamatnoteikumiem, lai dzīvotu. Izejot cauri grūtībām, mēs tikai kļūstam stiprāki. Maldoties, mēs atrodam pareizo ceļu.
…
