Es un mana valsts

Situācija nav gluži no apskaužamākajām, katram valsts iedzīvotājam kaut kas sāp, attiecībā uz esošo stāvokli, bet padarīt uzreiz neko nav iespējams. Lai veiksmīgi tiktu laukā no šī apburtā loka – treknie gadi, pagrimums un tā joprojām, ir jāpaiet ilgam laikam. Jā, neatkarība ir iegūta, bet vai to mēs uzturam pienācīgi? Man jau nu nepavisam neliekas, ka tie, kuri krita kaujā, tie, kuri uz mūžiem palika kropli, jo kāds mēģināja aiztikt latviešu zemi, būtu gandarīti un apmierināti ar to, ko tie redz mūsdienu Latvijā. Es Latvijai tās dzimšanas dienā no sirds novēlu, lai tā neizsīkst, lai tā turpina nodot savas valsts iedzīvotāju tradīcijas no paaudzes uz paaudzi, lai latviešiem nekad nepazustu spars apvienoties kopā kādam cēlam mērķim un panākt to, un galvenais – „Latvija. Nekad un nekur savā mūžā tu vairs nedzirdēsi skaistāka vārda par šo vārdu, tāpēc nemities to daudzināt, nebeidz slavēt valsti, kas šo vārdu nes.” /Jānis Jaunsudrabiņš/ - lai šie vārdi iesakņojas katra latvieša sirdī, jo tikai ar patiesu ticību savai dzimtenei, tas būs īsts latvietis!…