Es skatos mostošās pasaules lielulmā, un man reibst galva no tā, cik šajā pasaulē es drīkstēšu būt liels

Daudzi no mums domā,ka pasaule ir tāda, kādu mēs to redzam,taču es domāju,ka īstenībā mēs pasauli redzam tādu, kādi esam mēs paši. Tā ir tik ļoti plaša. Tik daudzveidīga. Piepildīta ar visu,ko cilvēks veidojis,ko dāvājis Dievs... par to cik svarīgi šajā pasaulē esam mēs zina tikai Dievs. Un kāpēc mēs šeit esam. Kāpēc mēs elopajam. Ko īsti pasaule vēlas no mums. Varbūt ir kāds,kurš ir lielāks par mums pašiem,un tas spēlējas ar mums,kā ar domino kauliņiem...varbūt. Mūsu pasaule attīstās,bet kāpēc? Kāpēc mums tas ir vajadzīgs? Varbūt mēs vēlāmies būt slaveni ar to,kas patiesībā neesam. Tā ir tik plaša,ka patiešām reibst galva. Cilvēks neiedomājas par savu būtību šajā pasaulē,par to ko viņš dara labu,vai sliktu pasaule,apkārtējiem,saviem blakusesošajiem.…