Iesākot rakstīt eseju, izvērtēju iespējamos tās struktūras variantus, kas palīdzētu gan man, pēc iespējas detalizēti un vispusīgi aprakstīt sevi saskarsmes procesā, gan atvieglotu manis pasniegtās domas izprašanu tās lasītājam. Tāpēc izvēlējos analizēt savu rīcību, tās motīvus un nostāju saskarsmē šādos aspektos:
Es saskarsmē pēc saskarsmes mērķa, pēc normativitātes pakāpes, pēc statusa, pēc vēlamības.
Sociālās percepcijas galveno mehānismu analīze
Verbālās un neverbālās komunikācijas analīze
Analizējot savu uzvedību saskarsmē pēc tās mērķa, mēģināju spriest par savu uzvedību sociāli rituālā saskarsmē. Cilvēks parasti apmainās ar pieklājības frāzēm, kā, piemēram, „čau” un „sveiks” apjautājas, kā klājas, īpaši neiedziļinoties partnera noskaņojuma cēloņos, taču priekš sevis esmu secinājusi, ka vispārpieņemtā bezmērķīgā apjautāšanās par sastaptā cilvēka pašsajūtu vai notikumiem dzīvē, nonāk pretrunā ar maniem uzskatiem, un tāpēc cenšos neuzdot šādus jautājumus cilvēkiem, nebūdama ieinteresēta atbildē. Ar vārdiem, ka šāda rīcība nonāk pretrunā ar maniem uzskatiem, es domāju, ka cilvēkam ar ko sarunājos, man ir svarīgi darīt zināmu, ka esmu ieinteresēta mūsu sarunā, un patiesi vēlos noskaidrot atbildi uz uzdoto jautājumu, un mani nebaida tas, ka kāds, kuram neesmu izrādījusi viltus laipnību varētu mani nosodīt. Iespējams šādi spriežu tikai attiecīgajā vecuma posmā, jo manā pieredzē nav saskarsmes ar cilvēkiem, sarunās ar kuriem šie jautājumi man šķistu neizbēgami nepieciešami. Iespējams tas saistāms ar vēl nesasniegto sociālo lomu vai statusu sabiedrībā. …
