ES paplašināšanās problēmas

Pēc Padomju Savienības sagruvuma, lielākā daļa jauno valstu bija atvērtas demokrātiskām idejām un liberālai demokrātiskai attīstībai, kapitālismam, turklāt to mērķis bija rietumu pasaule – Eiropas Savienība, tāpēc arī ES valstis vēlas palīdzēt jaunajām valstīm attīstīties, jo pašas ir piedzīvojušas grūtus laikus. Dažām Eiropas valstīm ir turklāt palielinot ES robežu palielināsies arī savienības pilsoņu skaits, palielināsies brīvā tirgus zona, tātad arī tirgus noiets, kurš Turcijas iestāšanā gadījumā palielinātos visvairāk.1 Turklāt ES vecajām valstīm bija izdevīgi atvērt robežu Austrumeiropas iedzīvotājiem, kuri kā darba spēks varētu strādāt vecajās dalībvalstīs, tādējādi jaunie Eiropas pilsoņi aizpilītu brīvās darba vietas. Nenoliedzami ir vairāki pozitīvi aspekti Turcijas iestāšanās ES, piemēram, Turcija ir NATO dalībvalsts, tā ir musulmaņu valsts, tādējādi tā varētu būt kā tilts starp kristīgo Eiropas daļu un daļēji musulmanisko Balkānu apgabalu, kurš pašlaik ir Eiropas problēmrajons. Turklāt Turcijai ir labas attiecības ar dažām bijušajām Padomju Savienības valstīm, tātad arī tilts starp rietumiem un austrumiem.2 Tāpat katrai vecajai dalībvalsij ir savas intereses ES paplašināšanā, piemēram, Vācijas motivācija, pirmkārt, slēpjas tās ģeogrāfiskajā stāvoklī un tās ekonomiskajā potencionālā. Īrija, Spānija un Portugāle saprot mazākattīstītākās valstis, jo bijušas tādā pašā situācijā, kad tās iestājušās ES, tā viņām palīdzējusi, tāpēc viņas vēlas sniegt roku tām valstīm, kuras vēlas attīstīties. Protams, arī ģeogrāfiskai atrašanās vietai ir sava nozīme. …