Es Latvijā

Ar gudru prātu un izveicību latvieši ir spējuši sevi saglabāt pat visgrūtākajos laikos. Latvija bijusi gan vācu, gan lietuviešu un poļu, gan zviedru varā. To pakļāva arī Krievija. 1918. gada 18. novembrī latvieši radīja savu valsti un brīvību atguva. Kad iedomājos Latviju, tad iztēlē rodas daudzi tēli, notikumi, kas manī modina prieku un lepnumu par to, ka esmu tieši šeit un tagad – manā tēvu zemē, Latvijā! Kādu es redzu Latviju? Par ko priecājos? Ar ko lepojos?
Es priecājos par Latvijas krāšņo un daudzveidīgo dabu. Tā ir bezgala skaista ikvienā gadalaikā. Nekādi dārgumi nav salīdzināmi ar jūras krastu, saules pielietajiem mežiem un rasas dimanta mirdzumu mūsu dārgās tēvu zemes plašajos laukos. Upes, strautiņi un tērcītes kā sudraba pavedieni caurvij mūsu zemi. Apbrīnoju skaistos, teikām un nostāstiem apvītos ezerus, brīnumainu spēku apveltītos avotus. Mani uzrunā meži un unikālie dižkoki, daži no tiem – dižākie Baltijā, pat Eiropā.
…