Bērnībā man bieži sacīja: „Apgūsti valodas, iepazīsti svešās kultūras, bet nekad neaizmirsti, no kurienes esi un kas ir tavi līdzcilvēki.” Es, būdama apzinīga meitene, to arī esmu paveikusi. Esmu redzējusi tālos svešumus, runājusi svešās mēlēs, bet nekad neesmu aizmirsusi par savu mīļo, savas tautas un savas zemes izaugsmi, jo kas tad par to rūpēsies, ja ne es? Te sajutu gara radniecību ar Blaumani. Viņš zināja svešas valodas, viņam bija kontakti ar svešumu, bet dziļi sirdī svarīga bija tēvu zeme Latvija. Blaumanis pats 1904.gadā sacījis:”... dažreiz es sev jautāju: ko tu darītu, ja visa tauta ietu cīņā, vai tu ietu? Jā, es ietu.” Manuprāt, sakot šos vārdus rakstnieks negrasījās ņemt rokā pistoli un iet ar svešumu karot. Blaumanim bija savas metodes un veidi, kā neļaut svešumam pārmākt viņa tautu. …