Ernesta Hemingveja stāsta "Sirmgalvis un jūra" analīze

Stāstā „Sirmgalvis un jūra” lasītājs tiek iepazīstināts ar kādu vecu, nabadzīgu zvejnieku vārdā Santjago, kuru 84 dienas vajā neveiksmes, tāpēc reiz viņš atkal dodas jūrā, kur beidzot noķer savas dzīves lielāko lomu. Zivs ir lielāka par laivu un velk viņu austrumu virzienā 3 dienas, līdz viņam izdodas to noķert un pieāķēt sev pie laivas. Kaut arī sirmgalvis ir vecs un nomocījies, viņš turpina cīņu: ,,Cilvēks nav radīts, lai ciestu neveiksmes. Cilvēku var iznīcināt, bet viņu nevar uzvarēt.” Šajā cīņā viņam ir stipri sagrieztas rokas, kas asiņo, un moka izsalkums, slāpes un liels nogurums, jo praktiski nav gulētas trīs diennaktis. Atpakaļceļā nākas saskarties ar vairākām haizivīm (dentuso un galano), kuru dēļ no noķertās zivs paliek tikai galva un asaka.…