Romānu “Triumfa arka” vācu rakstnieks Ē. M. Remarks sarakstījis 1946.gadā Amerikā, Ņujorkā. Tajā attēlotie notikumi risinās otrā pasaules kara priekšvakarā, 1938. – 1939.gadā, Francijā. Galveno uzmanību autors ir veltījis emigrantu liktenim svešā zemē, to garīgās un fiziskās eksistences problēmu atainojumam. Romāna centrā ir Parīzes otrā, tumšā puse, kuru pārstāv nevienam nevajadzīgie, sabiedrībai liekie cilvēki – prostitūtas, zagļi, bezpajumtnieki un emigranti.
Remarks šajā, kā arī pārējos savos romānos attēlo vientuļa cilvēka centienus izdzīvot svešas tautas vidū saviem spēkiem. Remarka rādītā sabiedrība ir nesen pārdzīvojusi pasaules karu un tas ir stipri iespiedies cilvēku apziņās un izmainījis tos pilnībā. Sabiedrībā ir iesakņojušies principi, kas pavēl rūpēties tikai par sevi. Ir atklājies izdzīvošanas instinkts, kas agrāk bija apslēpts un nu pārdzīvotais to ir izcēlis dienas gaismā. Šis izdzīvošanas instinkts arī nosaka attieksmi pret līdzcilvēkiem. Šā laika cilvēki ir daudz noslēgtāki, savrupāki un egoistiskāki. Viens otru tie vēro ar neuzticēšanos, slēptām aizdomām un aprēķinu. Remarks spilgti parāda vietējo iedzīvotāju vienaldzību pret tiem nelaimīgajiem, kurus liktenis ievedis viņu vidū. Sabiedrības attieksme pat ir klaji negatīva pret imigrantiem kā pret traucēkli. Frančiem bēgļi ir kā sociāla slimība, kas plaukst un zeļ Parīzes nomalēs.…