Cilvēku audzināšana ir smags, ilgstošs un nepārtraukts process. No paaudzes paaudzē tiek sakrātas audzināšanas metodes, principi, pieredze, kuras nemitīgi tiek pielāgotas mūsdienas sabiedrības vajadzību un pieprasījumu apmierināšanai.
Lai audzināt un mācīt nepietiek tikai ar konkrētu materiēlu pārzināšanu, ir arī labi jāparzīna cilvēku psiholoģiju. Katram cilvēkam jāprot atšķirt savas pozitīvas un negatīvas emocijas, orijentēties savās jūtas un noskaņojumu pasaulē un līdz ar to jāiegūst spējas savlaicīgi reaģēt un tikt at tiem gālā. Maksla jūtu un emociju savaldīšanā palīdz mums saprasties ar citiem cilvēkiem, līdzjūst, sniegt atbalstu un nedarīt pāri cilvēkiem, kuri atrodas mums apkārt.
Katrs vecāks vēlas lai viņa bērna dzīvē viss būtu ļoti labi. Bet dzīvē gadās gan gaiši, gan tumšie un bedīgi brīži. Ierobežot bērnu no negatīvām emocijām nav iespējams. Mes varam tikai palīdzēt un iemacīt bērnam, kā tikt tam visam pāri. Tapēc mums ir jāmaca bērnam būt vienmēr optimistiski noskaņotiem, jāprot un jāiemāca priecāties par dzīves labajiem mirkļiem. Tās spējas palīdz pārdzīvot visgrutākos laikus, depresijas, slikto garastavokli. Cilvēki optimisti vieglāk pārnes grūtības, droši skatās uz priekšu un ir pārliecināti, ka viņiem viss izdosies nākotnē.
D.Goulmena grāmata „Tava emocionāla inteleģence” liek aizdomāties, cik labi es pārzinu savas jūtas un emocijas. Kā es tieku ar tiem galā, ko es daru un kā risinu radošosgarīgas problēmas: ko es daru, lai pacelt slikto garastāvokli, kā es protu savaldīt savas dusmas un niknumu.…
