Ir 21.gadsimts. Reāla pasaule. Dienas aizrit viena pēc otras, bet mēs nepievēršam tām uzmanību. Ikdienā esam kopā ar saviem draugiem, ģimeni, katru dienu cenšamies būt savās siltajās, mīļajās mājās. Cilvēki ir pieraduši pie tradīcijām, ērtībām un apziņas, ka vienmēr būs kur atgriezties, meklēt atbalstu un ar ko izrunāties savā dzimtajā valodā. Mūsdienu modernajam cilvēkam ir grūti iedomāties, kā tas būtu emigrēt savu uzskatu, politiskās piederības vai arī dzimtenes mīlestības dēļ. Par to uzzināt un kaut nedaudz izjust tos pārdzīvojumus, ko izjuta no Latvijas emigrējušie tautieši, var izlasot emigrantu autoru darbus. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Gunara Janovska romāns „Sōla”.
Romāna centrā ir latviešu leģionārs Arturs Skuja, kurš apstākļu spiests ir atstājis savu dzimto zemi un devies svešumā uz Angliju, un nonācis Sōlas salā, kuru no visām pusēm apskalo ūdens. Tajā dzīvo neliels skaits iedzīvotāju, bet pavasaros un vasarā salā ierodas atpūtnieki, kuri apmetas viesnīcā. Darbā ir tēlota emigranta spēja iedzīvoties svešā zemē, kur attieksme pret bēgļiem ir vēsa.…