Elki F.Bēkona darbā "Jaunais organons"

Frensiss Bēkons savā darbā „Jaunais organons” apraksta elkus, kas ir apsēduši cilvēku prātus, apraksta to, no kā veidojas cilvēka domāšana un prāts – no cilvēkiem un cilvēces dabas (cilts elki), no aizspriedumiem, kas ir cilvēkā pašā (alas elki), no cilvēku savstarpējām attiecībām un tajās izveidojušajos savstarpējos darījumos (tirgus elki), no citu cilvēku gudrībām, kas ir aplami pierādījumu likumi (teātra elki). Savā darbā izklāstīšu savas domas par katru no elkiem, apskatīšu tos mazliet plašāk no sava redzesloka, savas pieredzes un sava skatījuma uz dzīvi. Pats Bēkons par elkiem kopumā raksta: „Elki un nepareizi jēdzieni, kas ir pārņēmuši cilvēka intelektu un dziļi tajā iesakņojušies, ne tikai tā apsēduši cilvēku prātus, ka patiesībai grūti iekļūt tajos, bet arī tad, ja patiesībai ceļš ir vaļā, tie no jauna parādās un var būt par kavēkli pašā zinātņu atjaunošanā, ja vien cilvēki, iepriekš brīdināti, cik iespējams nodrošinās pret tiem”1. Ir labi, ja cilvēks zina par elku esamību, zina, kā viņus padarīt mazāk redzamus, bet neesmu pārliecināts, vai daudziem izdosies tos iznīcināt pavisam. Bēkons raksta, ka cilvēki ir jābrīdina par elku esamību, lai viņi varētu pēc iespējas labāk nodrošināties pret tiem, t.i., viņiem tie ir jāatpazīst un jādara viss iespējamais, lai elki neiesakņotos viņu prātos. „Elku būtības parādīšanai ir liela nozīme…