Principā, Padomju Savienības politiskā sistēma bija tāda, kurā vienmēr bija iesaistītas visas sabiedrības paaudzes, visi sabiedrības slāņi. Politiski sabiedrība bija diezgan aktīva. Bet sākoties pārmaiņām un totalitārā režīma pakāpenisku pārēju autoritārajā (Brežņeva nākšana pie varas un viņa valdīšanas gadi) arvien mazāk jaunās paaudzes iesaistījās politikā. Un beidzot tad, kad pie varas atnāca Gorbačovs, jaunā paaudze gandrīz pārstāja interesēties par politiskajiem notikumiem valstī. Vispār pati Padomju politiskā sistēma noveda valsts pie tā, ka jaunā paaudze nebija reprezentēta gandrīz visās institūcijās. Vēl viena parādība, kas ir raksturīga Krievijas elitei ir tā, ka nomenklatūras darbinieki 80-to gadu beigās un pēc Padomju Savienības sabrukšanas kļuva par faktisko Krievijas eliti, kuru rokās bija reālā ekonomiskā vara.
Tātad politiskai elitei Krievijā ir raksturīgs tas, ka pie varas atrodas, ka arī sastāda eliti parasti cilvēki, kuriem ir vismaz vairāk, kā 30 gadi. Vienvārdsakot, sabiedrības jaunākā daļa no politiskās elites ir atsvešināta.
Tas pats bija novērojams arī senajā pasaulē. Teiksim Spartā politiskā elite (tie cilvēki, kuriem piederēja vai no milzīga politiskā vara, vai nu lieli finanšu kapitāli) bija cilvēki vecumā ne mazāk, kā 60 gadi. …