Makroekonomika ir mācība, kas dod zināšanas par ekonomiku kopumā, tad no šejienes arī izriet noteikti makroekonomiskie mērķi. Svarīgākie makroekonomikas mērķi ir šādi:
vispārējs iedzīvotāju dzīves līmenis, viņu ekonomiskā brīvība, drošība, vienlīdzība;
ekonomiskā efektivitāte un ekonomiskā izaugsme;
pilnīga nodarbinātība un cenu stabilitāte.
Valstis izstrādā savu ekonomisko politiku, lai atrisinātu pamatproblēmu: panāktu stabilu līdzsvarotu ekonomikas attīstību un ierobežoto resursu maksimālu izmantošanu. Lai to realizētu, tautsaimniecības līmenī jācenšas sasniegt šādus mērķus:
Ekonomiskā izaugsme. Jo lielāku daudzumu labākas kvalitātes preču un pakalpojumu sabiedrība spēj saražot, jo augstāks ir tās dzīves līmenis. Pilnīga nodarbinātība. Ikvienam, kas spēj un vēlas strādāt, būtu jānodrošina darba vieta. Taču tas neizslēdz ekonomiski pamatota bezdarba pastāvēšanu jeb dabisko bezdarba līmeni. Ekonomiskā efektivitāte. Ar to saprot racionālu resursu izmantošanu, tātad ar minimālām izmaksām sabiedrība vēlas saņemt maksimālu atdevi no saviem ierobežotiem ražošanas resursiem. Stabils cenu līmenis. Jācenšas izvairīties no jūtamām cenu svārstībām gan uz augšu, gan uz leju, kas rada ekonomisko nestabilitāti. Ekonomiskā brīvība. Tautsaimnieciskiem subjektiem: patērētājiem un ražotājiem (gan uzņēmumu pārvaldniekiem, gan strādniekiem) – jāatdod pēc iespējas lielāka brīvība viņu darbībā. Taču viņi nedrīkst būt absolūti un nekontrolējami brīvi, jo tas var bremzēt ekonomisko izaugsmi. Tādu pašu rezultātu var iegūt, ražotāji un patērētāji tiks spēcīgi ierobežoti, piemēram, ar augstiem nodokļiem. Jāatrod nacionālais variants un līdz ar to jārada optimāla ekonomiskā brīvība. Taisnīga ienākumu sadale. Pasaulē valda uzskats, ka neviena iedzīvotāju grupa nedrīkst būt galīgi nabaga, jo citiem ir pārpilnība. Taisnīguma problēma ekonomikā ir visai sarežģīta. Ja ienākumi tiek apzināti vienādoti tad tas grauj stimulu vairāk un labāk strādāt. Savukārt, ja pastāv pārāk liela ienākumu diferenciācija, tas rada sociālo spriedzi, kas galu galā arī negatīvi ietekmē ekonomikas attīstību. Ekonomiskā nodrošināšana. Ar to saprot sabiedrības locekļu eksistencei nepieciešamo apstākļu radīšanu. Tirdzniecības bilance. Katra valsts cenšas panākt racionālu un saprātīgu savas tirdzniecības bilanci.
Problēmas makroekonomikā.
Inflāciju raksturo situācija, kad cenas valstī nepārtraukti paaugstinās. Precīzāk sakot inflācija pastāv, ja pieaug cenu vidējais līmenis. Inflācija arī var rasties, ja nauda zaudē savu vērtību. Sevišķi augstas inflācijas likmes tiek sauktas par hiperinflāciju. Lai noteiktu inflācijas lielumu, ir nepieciešams noteikt, kā izmainās cenas. To var izdarīt ar cenu indeksu palīdzību, kuri ir saistīti ar procentuālajām izmaiņām. Cenu indeksi ir dažādu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas, izteiktas procentos. Lai noteiktu inflācijas lielumu parasti lieto preču cenu indeksu.
…
