1997.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi ir ievērojami – 6.5 %, augstāki rādītāji bija tikai Igaunijai - 11.4 % un Polijai 6.9 %. Jāatzīmē, ka 1997.gadā - pirmo reizi kopš pārejas perioda sākuma - tika sasniegts pieaugums gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs.
Nākamos gadus sakarā ar Krievijas krīzi tiek prognozēts lēnāks IKP pieaugums,– 3.6 % 1998.gadā un aptuveni 2 % 1999.gadā. Pēc iepriekšējām prognozēm nākošajos gados IKP pieaugums varētu sasniegt 5 - 7 % līmeni.
Rēķinot iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes Latvijā ir viens no zemākajiem rādītājiem. 1997.gadā tas bija tikai 27 % no ES valstu vidējā. Pēc oficiālās statistikas pirktspēja Latvijā ir 9.4 reizes zemāka nekā Luksemburgā, un 3.7 reizes zemāka nekā Portugālē.
Ņemot vērā Latvijas zemo IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju, ir svarīgi saglabāt augstus ikgadējos pieauguma tempus, kā tas tiek prognozēts, lai varētu sasniegt ES pašreizējo līmeni.
Cenas un inflācija
Cenu stabilizācija Latvijā nenoliedzami ir bijusi sekmīga, ņemot vērā, ka pirms ekonomisko reformu uzsākšanas preču un pakalpojumu cenas neatbilda pieprasījuma un piedāvājuma samēram. Pēc piedzīvotās hiperinflācijas 1992.gadā - 958.6 %, inflācijas līmenis 1997.gadā samazinājās līdz 8.4 %. Tas bija zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs, tajā skaitā arī Polijā un Ungārijā. 1998.gadā inflācija Latvijā pat pazeminājās līdz 4.7 %. Saglabāt zemu inflācijas līmeni ir izdevies, pateicoties stingrai monetārai politikai.
Tiek prognozēts, ka turpmāk inflācija Latvijā varētu saglabāties augstāka nekā attīstītajās valstīs – apmēram 3.5 % 1999.gadā, jo administratīvi regulējamo cenu atbrīvošana ietekmēs cenas elektroenerģijas, gāzes saimniecības, ūdens apgādes, transporta un dzīvokļu sektoros. …