Ekonomikas teorija kā sabiedriska zinātne radās 18. gadsimtā. Termins ekonomika ir aizgūts no Grieķu valodas vārda oikonomika, ko var tulkot kā „māku pārvaldīt mājas saimniecību”. Jau 430.-355. g. pirms mūsu ēras sengrieķu vēsturnieks Ksenofs apraksta, kā pārvaldīt bagāta grieķa mājsaimniecību un zemkopību. Vēlāk (384.-322. g. pirms mūsu ēras) sengrieķu filozofs un zinātnieks Aristotelis analizē galvenās ekonomiskās parādības un likumsakarības toreizējā sabiedrības līmenī. Aristotelis ekonomikas vēsturē tiek uzskatīts par pirmo ekonomistu. Ekonomikas teorija kā zinātne attīstās lēni līdz kapitālismam. Kapitālisma laikā rodas termins politiskā ekonomija, kas apzīmē zinātni par saimnieciskās iekārtas saimniecības principiem. Termins politiskā ekonomija rodas A. Monkretjēnam izstudējot sengrieķu filozofu darbus. Par politiskās ekonomikas kā zinātnes rašanos uzskata 1776. gadu, kad angļu ekonomists Ādams Smits publicē savu darbu „Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem”. 19. gs. Otrajā pusē terminu politiskā ekonomija kā ekonomiskās zinātnes nosaukums tiek nomainīts ar apzīmējumu ekonomikas teorija. Angļu ekonomists A. Māršals pierādīja, ka atšķirībā no politiskās ekonomijas, kas ir šķirta zinātne, economics uzdevums ir pētīt saimnieciskos procesus visās ekonomiskajās sistēmās. …