I. Kants bija kuršu (latviešu) izcelsmes vācu filozofs no Prūsijas. Viņu uzskata par vienu no Eiropas ievērojamākajiem domātājiem un pēdējo lielo Apgaismības filozofu. I. Kanta darbi būtiski ietekmēja romantisma un ideālisma filozofijas skolas XIX gadsimtā, un tajā sakņojas arī Hēgeļa filozofiskie uzskati. I. Kanta filozofijas, sauktas arī par kritisko filozofiju, stūrakmens ir viņa darbs “Tīrā prāta kritika”, kurā viņš pētīja cilvēka zināšanu pamatus un izveidoja individuālu epistemoloģiju (epistemoloģija — izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pēta izziņas un zināšanu dabu, izcelsmi un robežas).
Piekrītu, ka arī mūsdienās I. Kants turpina ietekmēt mūsdienu politiku un arī pārējo sabiedrību. Viņa idejas, praktiskā filozofija, viņa ētikas teorijas, piemēram, kategoriskais imperatīvs un viņa tīrā prāta kritika, atstāja ilgstošu ietekmi uz Rietumu domāšanu, kas sniedzas daudz tālāk par Vāciju. Arī mūsdienās sev apkārt varam novērot, kā lielākā daļa sabiedrības, tajā skaitā arī mēs paši baidāmies kļūt apgaismoti, nometot nenobrieduma važas. Mums visiem ir vieglāk dzīvot masā, kuru kāds vada. Reti kurš no mums, spēj būt tik spēcīgs un mērķtiecīgs, lai nonāktu tur, kur personas vada masas, pie vadības grožiem. Te nedomāju par politiku, kas valda valstī, bet gan par pasaules politiku. Nenobriedums ir nespēja izmantot savu intelektu bez citu cilvēku vadības. Tieši neneobriedumu mēs varam novērot lielākajā daļā mūsu sabiedrības, uzskatu, ka tas nekad nemainīsies. Piekrītu, ka arī mūsdienās apgaismība ir tā, ka cilvēks atstāj savu paša izraisīto nenobriedumu. Es savu nenobriedumu vēl neesmu atstājis.
…
