Eiropas vienotais tirgus: ieguvumi un riski

Eiropas Savienības veidošanās notika pirms vairāk nekā pusgadsimta pakāpeniska un
neatgriezeniska integrācijas procesa rezultātā. Kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropas valstu
savstarpējo attiecību uzlabošana ir pāraugusi ciešā ekonomiskā un politiskā sadarbībā. Tas
iezīmēja jaunu posmu Eiropas integrācijas procesā. Līgums paredzēja jaunas institūcijas
izveidi un kopīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, lai virzītu nacionālās intereses uz kopīgu
mērķi. ES struktūru saskaņā ar Māstrihtas līgumu veido trīs savstarpējās sadarbības virzieni
jeb, tā sauktie, pīlāri.
Eiropas savienības ekonomiskais darbības pamats ir iekšēji vienotais, kopējais tirgus ar to
veidojošām četrām brīvībām. Tas bija noteikts ar Romas līguma stāšanos spēkā 1957. gadā.
Kopējo tirgus juridisko pamatu veido:
“LEK 2. pants - kopējā tirgus veidošanās
LEK 3.a pants- muitu, kvantitatīvo ierobežojumu un citu tādas pašas iedarbības pasākumu
atcelšana tirzniecībā
LEK 3.c pants šķērsļu novēršana brīvajā preču, personu, pakalpojumu un kapitāla kustībā
LEK 7.a-c pants- iekšējā tirgus izveidošana līdz 1992. gadam, procedūru noteikumi un
izņēmumi…