Lielbritānijā reģistrēts celulozes ražošanas uzņēmums noslēdza vienošanos ar trim šī paša profila uzņēmumiem, kas ir reģistrēti ārpus Kopienām, par vienotas kokmateriālu iepirkumu cenas noteikšanu. Vienošānās rezultātā šie uzņēmumi kopā kontrolēja ap 60 % no Kopienu kokmateriālu tirgus iepirkuma cenām. Ņemot vērā šo pārkāpumu Komisija ierosināja lietu par EKL 101.panta pārkāpumu un pieņēma lēmumu sodīt visus līguma dalībniekus ar naudas sodu. Trīs ārvalstu uzņēmumi izmantoja EKL 230.pantā paredzētās tiesības un pārsūdzēja Komisijas lēmumu, jo uzskatīja, ka tā kā šie uzņēmumi nav Kopienas rezidenti, tad Komisija nebija tiesība piemērot tiem naudas sodu.
Analīze un pamatojums.
Tekstā ir teikts par to, kā uzņēmums noslēdza vienošanos ar trim ārvalstu uzņēmumiem, bet rezultātā viņi kopā kontrolēja 60 % no Kopienu kokmateriālu tirgus iepirkuma cenām. Komisija ierosināja par to lietu, bet ārvalstu uzņēmumi uzskatīja, ka Komisija nebija tiesīga piemērot tiem naudas sodu.
Sāksim ar to, ka Eiropas Kopienas Dibināšanas Līgumā (turpmāk EKL) 49.pantā ir teikts par to, ka trešas valsts pilsoņi ir arī atļauti sniegt pakalpojumus un veikt uzņēmējdarbību Kopienas dalībvalstu teritorijās. Bet viņi nevar stipri ietekmēt konkurenci tirgū. Jo vairāk dalībnieki, jo lielākā ir konkurence tirgū (tas nostiprina ekonomiku).