Noteikti vajag pieminēt, ka Eiropa ir demokrātijas ideju šūpulis. Šeit demokrātijas idejas tika izstrādātas, pilnveidotas un attīstītas. Arī demokrātija rada vērtības, kas var vienot Eiropas valstu sabiedrību. Kultūras mantojums arī ir viens no faktoriem, kas veido Eiropas identitāti, lielākā daļa Eiropas valstu izmanto seno grieķu un romiešu kultūras elementus, kā arī kristīgās baznīcas tradīcijas (viduslaiku kultūras elementus).
Attiecīgi Eiropas valstīm ir daudz kopīgu vērtību un simbolu.
Pats svarīgākais aspekts Eiropas identitātes veidošanā, manuprāt, ir valstu sadarbība. Manuprāt, bez valstu kopējiem spēkiem, Eiropas kā tādas nebūtu, nepastāvētu valstu suvernitāte, demokrātija. Vairāku projektu izstrādāšana (piem. kā padarīt Eiropu zaļāku), iekšējo un ārējo tirgu paplašināšana, ekonomisko problēmu risināšana, tolerance pret citām kultūrām, dabisko resursu ieguve – viss tās veicināja Eiropas identitātes attīstību, ko mēs varam redzēt šobrīd.
Proti, ne viss vienmēr ir tik labi kā mums gribās, ir arī vairāki faktori, kas kavē šo ‘’identitātes attīstību’’. Piemēram, valstu nevienmērīga attīstība, ne visas Eiropas valstis savā attīstībā sasniegušas vienoti augstu līmeni. Attiecīgi iedzīvotāji no mazāk attīstītiem reģioniem dodās uz vairāk attīstītākajiem. Veidojas situācija, kad mazāk attīstītie reģioni zaudē darbaspēku, speciālistus, savukārt vairāk attīstītākajos reģionos tiek mainīta vietējā kultūra.
…