Eiropas domātāju uzskati

Tēzes:

1. Renesanses filozofu - N. Makjavelli un T. Mora atšķirīgā izpratne par absolūtismu, balstoties uz to, kāda valsts pārvaldes forma piedzīvota valstī, kurā dzimuši;
2. Apgaismības laikmeta filozofu - T. Hobsa, Dž. Loka un Monteskjē atšķirīgie uzskati par ideālas valsts pārvaldi, domātāju risinājumi sociālajām problēmām;
3. Ž.Ž. Ruso un K. Marksa līdzīgie uzskati par privātīpašuma negatīvo ietekmi uz sabiedrību;
4. Filozofu līdzīgie uzskati par sabiedrības labklājību, vienlīdzību, kā arī atšķirīgie viedokļi par brīvību, reliģijas aktualitāti un ietekmi uz valsts pārvaldi;
5. Filozofu teoriju spēcīgā ietekme uz politisko ideoloģiju veidošanos 19. - 20. gadsimtā.

Eiropas un pasaules vēsturē laika posms no 16.-19. gadsimtam raksturojams kā jaunu atklāsmju, atklājumu periods, kura laikā būtiski mainījās sabiedrības domāšana, uztvere uz apkārtējo pasauli. 16. gadsimtā aizsākās jaunie laiki, sākās pārmaiņas kristīgajā baznīcā - tā zaudēja vienotību, kā arī tās nozīme sabiedrībā samazinājās [1.]. Strauji pieauga izglītības nozīme, attīstījās mākslas, literatūras un filozofijas nozares. Šajā laika posmā daudzi domātāji - filozofi, rakstnieki, žurnālisti un pat zinātnieki nāca klajā ar idejām, kuru pamatā bija idejas par to, kādai jābūt ideālai valstij. Šo cilvēku atklāsmes spēja iespaidot daudzus modernās sabiedrības aspektus, veidojot politiskās teorijas par valsti. …