Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka policijas darbinieki ievēroja likumības principu, rīkojās objektīvi un taisnīgi, aizturot iesniedzēju A.Vovruško. Proti, vadoties no likuma ‘’Par policiju’’, izvēlējās likuma robežās optimālo variantu, realizējot savas tiesības, taču, iespējams, pārkāpa humānisma principu, pārkāpjot iesniedzēja tiesības uz dzīvību un veselību pēc personas aizturēšanas. Policijas darbiniekiem nav tiesību spīdzināt vai pazemojoši izturēties pret personām. Nepamatota, nepiemērota attiecīgās situācijas raksturam un personas individuālajām iezīmēm, fiziska spēka vai speciālo cīņas paņēmienu piemērošana nav pieļaujama, taču no šīs lietas faktiskajiem apstākļiem ir secināms, ka aizturēšanas brīdī policijas darbinieki rīkojās atbilstoši konkrētajiem apstākļiem, un piemēroja atbilstošu attiecīgās situācijas raksturam fizisku spēku, kas visticamāk radīja iesniedzējam A.Vovruško miesas bojājumus. Pēc autores domām, Eiropas Cilvēktiesību tiesa pienācīgi neizvērtēja iesniedzējam radīto morālo kaitējumu, ko pats iesniedzējs iesniegumā nebija pierādījis. …