Lai atjaunotu tirgus uzticēšanos eirozonas valstīm, gan Eiropas Komisija, gan eirozonas valstu valdības ir ķērušās pie fiskālās disciplīnas atjaunošanas.
2012. gada 2. martā visas Eirozonas valstis un vairākums no pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot Apvienoto Karalisti un Čehiju, Briselē parakstīja starpvalstu līgumu par stingrāku fiskālo disciplīnu.
Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) vadītājs Klauss Rēglings teicis, ka krīze eiro zonā varētu beigties jau pēc gada vai diviem, ja vien dalībvalstis īstenotu savas apņemšanās, ja visas valūtas zonas valstis stingri īstenotu savus budžeta konsolidācijas mērķus un turpinātu uzlabot savu konkurētspēju.
Rēglings EFSF darbību ļaunāko iespējamo krīzes seku novēršanā novērtējis kā veiksmīgu.
Var tikai secināt, ka darīts tiek ļoti daudz, lai glābtu Eiropu un pasauli no šīs krīzes, taču pats galvenais ir, lai visas valstis un valūtas zonas īstenotu šos plānus un mērķus. Eksperti ir ieguldījuši ilgu laiku, lai izveidotu šo glābšanas taktiku, lai nepieļautu eiro sabrukumu, kam būtu ļoti negatīvas sekas gan Eiropas, gan visas pasaules ekonomikai.
Risinājumus bieži vien gaida no Eiropas Centrālās bakas, taču tās rīcību būtiski ierobežo vairāki faktori. Ir jāmēģina problēmas risināt pašiem.
Īsti nav skaidrs, kāpēc šajā rudenī ļoti aktīvi ir veidotas diskusijas un sarunas par to, vai Latvijai vajadzētu ieviest eiro, eirozonas krīzes rezultātā, ja principā visi eksperti aizvien uzskata, ka tas ir nepieciešams. Iespējams tas tā ir tāpēc, ka tauta baidās, ka šīs Eiropas problēmas var skart arī mūs negatīvi, un šī lēmuma pieņemšanā neuzticas valstij pilnībā. Taču ir svarīgi saprast, ka lats tik un tā ir piesaistīts eiro, un neiestāšanās eirozonā neko neatrisina.
Latvijai ļoti būtiski ir kontrolēt precīzu eiro ieviešanas gaitu, lai nebūtu būtiskas cenu pārmaiņas. Latvijai jācenšas mācīties no citu valstu kļūdām, ir jāsaprot, ka milzu aizņēmumi valsti neglābs, ir jāievēro noteiktā finanšu disciplīna. Ja Latvija eirozonā būtu iestājusies pirms pāris gadiem, visticamāk mūs skartu šīs pašas problēmas, taču tagad, kad visa pasaule zina galvenos klupšanas akmeņus, mums ir cerība no tiem izvairīties. Protams, tas mūs nevar nosargāt no jaunām, neatklātām problēmām, taču mums ir iespēja pasargāt sevi no vecajām.
…
