Eiripīds "Bakhantes"

Kā jau zināms, ģimene un skola tradicionāli ir tās, kas bērniem sniedz dzīves pamatus, gan izglītojošus un praktiskus, gan arī filozofiskas dabas, bet, protams, katrs gadījums ir individuāls. Ne vienmēr no malas viss izskatās tik labi, kā ir realitātē – bieži aiz ārēji laimīgām ģimenēm slēpjas vardarbība, bet tikpat bieži var gadīties, ka sociāli nelabvēlīgās ģimenēs bērni izaug par labiem cilvēkiem, jo viņi redzot tādu paraugu, kāds ir viņu ģimenē, saprot, ka nevēlas sekot vecāku pēdās. Vēlos pievērst uzmanību uz viena vecāka ģimenēm, it īpaši tām, kurās galvenajās lomās ir māte - šķirtene un dēls vai arī māte – atraitne un dēls.
Bieži gadās, ka mātes, izšķīrušās no saviem vīriem, vēlas no dēliem saņemt to mīlestību, ko nav guvušas laulībā, un izaudzināt tādu dēlu, kas būtu vīrieša paraugs, vai arī dēlā realizēt savus jaunības sapņus (te gan jāpiebilst, ka to dara daudzi vecāki). Panākumi ir dažādi, jo mātes savus plānus veic vai nu haotiski vai arī precīzi kā pēc grāmatas, turklāt arī dēli ir dažādi pēc rakstura lokanības – citi piekāpjas, citi izvēlas cīnīties par savu taisnību.…