Savukārt, lai runātu par saviem dzīves uzskatiem, vērtībām, prasītu padomu, pavadītu laiku kopā ar domubiedru, visticamāk, egoistam piemērotāks sarunu biedrs vai kompanjons būtu egoists, bet altruistam – altruists. Ja ir runa par filozofiskām tēmām vai mūsu uztveri kopumā, vienmēr vieglāk ir saprasties un atrast kopīgu valodu ar sev līdzīgiem cilvēkiem, lai gan interesantāk un izglītojošāk mums ikdienā noteikti ar atšķirīgām personībām, kuras mums var parādīt atšķirīgu skatu uz lietām un pasauli.
Arī ikdienas saskarsmē ar saviem līdzcilvēkiem mums vajadzētu paturēt prātā to, ka katram no mums viena vai otra no šīm īpašībām ir spilgtāka un dzīves laikā šī izteiktība var arī mainīties. Mums vajadzētu padomāt, kura no tām ir izteiktāka mums pašiem, kā arī to, cik lielā mērā tas ir saistīts ar to, kādā sabiedrībā mēs uzturamies, kādā ģimenē mēs esam auguši un kādas vērtības mums kopš mazotnes ir rādītas kā paraugs. Sevis izpratne ir ļoti noderīga dzīvē, jo tā bieži vien palīdz izskaidrot mūsu impulsīvo rīcību dažādās dzīves situācijās, piedomāt pie tā, vai tā ir tāda, kā mums pašiem gribētos, kā arī to nedaudz ietekmēt, lai tā būtu atbilstošāka un pēc iespējas noderīgāka mūsu plānu realizēšanā un vēlmju piepildīšanā. Vienmēr jāpatur prātā, ka neviena no šīm īpašībām mērenās devās nav slikta un viss ir atkarīgs no tā, kāda ir situācija, uz ko mēs ejam un ko mēs ar savu rīcību un izpausmēm vēlamies panākt.
…