SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Esejas izstrādes ietvaros autors nonāca pie sekojošiem secinājumiem
1. Pārmaiņu process ir neizbēgams, tas nav arī apturams, pārmaiņas, var rasties dažādu apstākļu un apsvērumu dēļ – tās var izraisīt gan iekšējie, gan ārējie iniciatori, piemēram, globalizācija, tehnoloģiskā attīstība.
2. Pārmaiņu vadība pēc būtības ir noteiktu metožu un veidu kopums, kas nosaka to, kā tiek ieviestas un īstenotas uzņēmumā, turklāt pārmaiņu veidi pēc būtības ir klasificējami dažādos veidos, mūsdienās pamatā eksistē 4 pārmaiņu veidi – operacionālās (mainās tikai atsevišķi procesi), stratēģiskās (skar uzņēmumu kopumā), kultūras un politikas.
3. Pārmaiņu neatņemama sastāvdaļa ir pretestība tām, līdz ar to ir būtiski pārmaiņu procesu vadīt pievērošot arī uzmanību tam, lai pārmaiņu pretinieki tiku pārliecināti pieņemt pārmaiņas. Liela nozīmē šajā aspektā ir vadības stilam, kas attiecībā uz pārmaiņām tiek arī kategorizēts pēc tām, cik ļoti darbinieki tiek iesaistīti procesā.
4. Darbiniekiem vēlamākais vadības stils ir uz sadarbību vērstais, kad pārmaiņu procesā visi galvenie lēmumi tiek pieņemti, saskaņojot tos ar tiem.
5. Pārmaiņu vadība ir process, turklāt eksistē virkne gatavu modeļu, kā notiek kustība no vecā / esošā uz jauno.
6. Jebkuras pārmaiņas sākas ar vajadzībām, problēmas izpēti, pašu pārmaiņu uzsākšanu, ieviešanu un to izvērtēšanu, t.sk., nostabilizēšanu.
7. Pārmaiņu vadība nav vienkāršs process, par ko liecina, tas ka 60-70% gadījumu tās neizdodas. Tāpēc ir liela nozīme tam, kā efektīvi vadīt šo procesu.
8. Pētījumi rāda, ka pastāv korelācija attiecībā uz pārmaiņu rezultātu un tādiem faktoriem kā projekta ilgums, integritāte, komandas spējas, vadības un darbinieku iesaistes līmenis, papildus darbinieku atbalsts.…